Hidromelioratīvās būvniecības (meliorācijas sistēmu, hidrotehnisko būvju) speciālistu sertifikācijas shēma.

APSTIPRINU
SC vadītājs J.Kalniņš
17.02.2016.


Hidromelioratīvās būvniecības (meliorācijas sistēmu, hidrotehnisko būvju)
speciālistu sertifikācijas shēma.


1. Sertifikācijas shēmas pmatojums:
1.1. Likums par reglamentētajām profesijām (20.01.2001.).
1.2. Ministru kabineta noteikumi Nr.610 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” (07.10.2014.).
1.3. Standarts LVS EN ISO / IEC 17024: 2013 “Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu sertificēšanas institūcijām”.
1.4. Standarts LVS EN ISO 9000 “Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Pamatprincipi un vārdnīca”.
1.5. Standarts LVS EN ISO 9001 “Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības”.
1.6. Atsevišķa valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas līgums.
2. Sertifikācijas sfēra.
Atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam noslēgtā atsevišķa valsts pārvaldes deleģēšanas līgumam starp LR Ekonomikas ministriju un Latvijas melioratoru biedrību, Latvijas melioratoru biedrības Hidromelioratīvās būvniecības speciālistu sertifikācijas centrs (SC), ievērojot Ministru kabineta 07.10.2014. noteikumu Nr.610 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi“ 12.01.2016. grozījumu Nr.33 prasībām, nodrošina hidromelioratīvās būvniecības būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību šādās būvniecības jomas būvinženiera vai saistītās inženierzinātnes profesijas specialitātēs un darbības sfērās:
PROJEKTĒŠANĀ:
- meliorācijas sistēmu projektēšana;
- hidrotehnisko būvju projektēšana.
BŪVDARBU VADĪŠANĀ:
- meliorācijas sistēmu būvdarbu vadīšana;
- hidrotehnisko būvju būvdarbu vadīšana.
BŪVUZRAUDZĪBĀ:
- meliorācijas sistēmu būvdarbu uzraudzība;
- hidrotehnisko būvju būvuzraudzība.
3. Sertifikācijas pretendenti.
Par hidromelioratīvās būvniecības sertifikācijas pretendentu var būt jebkura fiziska persona, neatkarīgi no finansiāliem vai citādiem ierobežojumiem, kura ieguvusi profesionālo augstāko izglītību un noteiktu praktiskā darba pieredzi:
3.1. otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju hidrotehnikas vai meliorācijas profesijās un trīs gadu profesionālo pieredzi attiecīgajā jomā un sfērā pēc attiecīgās izglītības iegūšanas – projektēšanā, būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā;
3.2. otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju būvniecības studiju programmā, vides aizsardzības (vides un ūdenssaimniecības) studiju programmā, ja studiju programmā (par ko uzrādīts diploma pielikumā) ir iekļauti būvinženierijas un hidroinženiezinātnes pamatkursi un nozares profesionālās specializācijas kursi (meliorācija) un trīs gadu profesionālo pieredzi attiecīgajā jomā un sfērā pēc attiecīgās izglītības iegūšanas – projektēšanā, būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā;
3.3. pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju būvniecības studiju programmā un piecu gadu profesionālo pieredzi pēc attiecīgās izglītības iegūšanas – būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā.
3.4. lai fiziska persona ar otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību varētu pretendēt uz projektēšanas, būvdarbu vadīšanas un būviuzraudzības sertifikātu, tai pēc nepieciešamās izglītības iegūšanas jābūt praktiskā darba pieredzei attiecīgo darbu veikšanā vismaz trīs gadus vai trīs gadu ilgai šāda praktiskā darba pieredze pēdējo piecu gadu laikā;
3.5. lai fiziska persona ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību varētu pretendēt uz būvdarbu vadīšanas un būvuzraudzības sertifikātu, tai pēc nepieciešamās izglītības iegūšanas jābūt praktiskā darba pieredzei attiecīgo darbu veikšanā vismaz piecus gadus vai piecus gadus ilgai šāda praktiskā darba pieredze pēdējo astoņu gadu laikā.
3.6. fiziska persona, kura attiecīgo izglītību un profesionālo pieredzi ir ieguvusi ārzemēs, var būt par sertifikācijas pretendentu atbilstoši šeit noteiktajam, ja tās izglītība atbilst likumā „Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” noteiktajā kārtībā.
4. Būvspeciālists ar vidējo speciālo izglītību (tehnikuma), kurš ir saņēmis būvprakses sertifikātu projektēšanā, bet nav ieguvis nozarei atbilstošu otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un ceturtā līmeņa kvalifikāciju, ir tiesīgs patstāvīgu būvpraksi turpināt ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.decembrim. Ja šīs tiesību normas spēkā stāšanās dienā būvspeciālistam līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk, tam atļauts turpināt patstāvīgu praksi līdz pensijas vecuma sasniegšanai.
5. Būvspeciālists ar vidējo speciālo izglītību (tehnikuma), kurš ir saņēmis būvprakses sertifikātu būvdarbu vadīšanā / būvuzraudzībā, bet nav ieguvis nozarei atbilstošu vismaz pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību un piektā līmeņa kvalifikāciju, ir tiesīgs patstāvīgu būvpraksi būvdarbu vadīšanā un būvuzraudzībā turpināt ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.decembrim. Ja šīs tiesību normas spēkā stāšanās dienā būvspeciālistam līdz likumā noteiktā pensijas vecuma sasniegšanai atlikuši seši gadi vai mazāk, tam atļauts turpināt patstāvīgu praksi līdz pensijas vecuma sasniegšanai. Lai pretendētu uz atsevišķu darbības sfēru – būvdarbu vadīšanā vai būvuzraudzībā – patstāvīgai būvpraksei pēdējo trīs gadu periodā ir jābūt attiecīgajā darbības sfērā.
6. Lai sertifikācijas pretendentu, SC varētu atzīt par sertifikācijas kandidātu un par komptentu būvspeciālistu attiecīgās darbības sfērās, jāpārliecinās, ka:
7.1. SC spēj nodrošināt pieprasīto sertifikāciju;
7.2. pretendentam ir nepieciešamais izglītības līmenis;
7.3. pretendentam ir nepieciešamais profesionālās prakses ilgums;
7.4. pretendents ir apguvis teorētisko zināšanu eksāmena programmu un pārzina norādītās specifikācijas (prasības).
7. Lai sertifikācijas kandidāta eksaminēšana nodrošinātu pietiekošu kompetenci, objektivitāti un „caurspīdīgumu”:
8.1. eksaminācijas process tiek protokolēts;
8.2. eksaminācija notiek rakstiskā veidā;
8.2. eksāmenu biļešu tematika atbilst apstiprinātajām programmām, un tās regulāri tiek aktualizētas;
8.3. eksāmenu biļetes ir ar vienveidīgu struktūru (jautājumu skaitu un grūtības pakāpi);
8.4. eksāmenu biļešu jautājumi netiek publiskoti;
8.5. eksaminatori ir identificējuši jebkuru zināmu interešu konfliktu, kas nodrošina neietekmētu atzinuma pieņemšanu;
8.6. eksāmena rezultātus vērtē un salīdzina. Kandidāta prasmes līmeni novērtē atkarībā no pareizo atbilžu skaita, nosakot, ka eksāmens ir nokārtots vai nenokārtots.
8. Lēmumu par kandidāta kompetences novērtēšanu pieņem SC vadītājs, ievērojot eksaminācijas rezultātu un ekspertu komisijas atzinumu.
9. Būvspeciālistu patstāvīgo praksi uzrauga SC eksperti, pārbaudot būvspeciālistu sniegto informāciju BIS reģistrā par izpildītajiem darbiem, izglītību un apgūtajām profesionālās pilnveides programmām vai citiem kompetenci paaugstinošiem pasākumiem sertifikātā norādītajā jomā, sūdzībās un iesniegumos norādītos, kā arī citos veidos SC rīcībā nonākušos faktus par iespējamiem būvspeciālista patstāvīgās prakses un profesionālās darbības ētikas kodeksa pārkāpumiem. Par būvspeciālistu pieļautajiem patsāvīgās prakses pārkāpumiem, SC veic pārkāpumu izskatīšanu pēc būtības un atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 7.oktobra noteikumiem Nr.610 pieņem pamatotu lēmumu par pienākumu būvspeciālistam kārtot teorētisko zināšanu eksāmenu, sertifikāta vai sertifikāta darbības sfēras apturēšanu uz laiku vai būvprakses sertifikāta anulēšanu, kā arī lemj par atkārtotu būvprakses sertifikāta vai sertifikāta darbības sfēras atjaunošanu.
10. SC konstruktīvā, neietekmējamā un savlaicīgā veidā izskata, pieņem pamatotu lēmumu, ja nepieciešamas, veic korekcijas sertificēšanas procedūrā un sniedz atbildi uz sertificēšanas pretendentu, kandidātu vai sertificētu būvspeciālistu iesniegtajām apelācijām un sūdzībām par sertificēto būvspeciālistu patstāvīgās prakses pārkāpumiem. Ja apelācijas vai sūdzības iesniedzējs nav apmierināts ar SC lēmumu, to var apstīdēt, griežoties SC padomē vai Ekonomikas ministrijā.
SC vadītājam ir tiesības un pienākums akceptēt, regulāri verificēt un atjaunot hidromelioratīvās būvniecības speciālistu sertifikācijas specifikācijas.