No 2019.gada 27. līdz 29. maijam Lietuvas galvaspilsētā Viļņā, konferenču centrā "Karolina" notika Baltijas valstu reģionālā konference „lauksaimniecības meliorācijas sistēmu rekonstrukcija klimata pārmaiņu kontekstā”.
Konferencē piedalījās speciālisti no trim Baltijas valstīm, Somijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Krievijas, Gruzijas un Polijas.
Latviju pārstāvēja Latvijas Melioratoru biedrības, Zemkopības ministrijas, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes, VSIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi”, AS “Latvijas valsts meži”, melioratīvās projektēšanas un būvorganizāciju pārstāvji.
Attēli no semināra sadaļā GALERIJA > Seminārs Viļņā 2019. gada 27.-29. maijā
2019.gada 5. aprīlī Latvijas melioratoru biedrības valde sagatavoja un nosūtīja Zemkopības ministram K.Gerharda kungam informatīvu vēstuli, par pašreizējo meliorācijas sistēmu stāvokli Latvijā.
Vēstules teksts sadaļā LMB Sarakste.
Latvijas melioratoru biedrība 2019.g.19.martā ar Ekonomikas ministriju ir noslēgusi jaunu vienošanās līgumu par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību un Sertifikācijas centrs var uzsākt būvspeciālista pretendentu kompetences novērtēšanu – eksamināciju un būvspeciālistu prakses uzraudzību atbilstoši jaunajai kārtībai un noteikumiem, kas publicēta sadaļā “Sertifikācija”.
Ar Ministru kabineta 2019.gada 5.marta noteikumiem ir apstiprināts būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis, kas nosaka, ka sertifikāta pretendentam pirms eksaminācijas jāmaksā 240, bet būvspeciālistam sākot ar šī gada uzraudzības maksājumu jāmaksā 180 euro par katru sertifikāta darbības sfēru. Papildu tam katram būvspeciālistam ik gadu jāmaksā 30 euro par piekļuvi elektroniskā formāta Latvijas standartu autorizētai tiešsaistes lasīšanai. Rēķinus par prakses uzraudzību un piekļuvi standartiem ģenerē un izsūta būvspeciālistiem uz Būvniecības informācijas sistēmā (bis) norādīto adresi.
Ja būvspeciālists vēlas iegūt rēķinu ar cita maksātāja rekvizītiem, tad būvspeciālistam jāautorizējas BIS-ā un jāizvēlas sadaļa “profils”, sadaļā Dati jāizvēlas ‘maksātāja rekvizīti’, sadaļā ‘rēķini’ jāieraksta maksātāja rekvizītus un pēc maksātāja datu atjaunošanas rēķinu var lejupielādēt PDF formātā.
Ministru kabineta noteikumi Nr. 100
Rīgā 2019. gada 5. martā (prot. Nr. 11 1. §)
Būvspeciālistu uzraudzības un kompetences novērtēšanas cenrādis
Izdoti saskaņā ar Būvniecības likuma
5. panta pirmās daļas 4. punkta "e" apakšpunktu
Publicēts:
Latvijas Vēstnesis, 48 (6387), 08.03.2019.OP numurs: 2019/48.3
Izdevējs: Ministru kabinetsVeids: noteikumi
Numurs: 100
Pieņemts: 05.03.2019.
Stājas spēkā: 09.03.2019.
Latvijas melioratoru biedrība 2019.g.19.martā ar Ekonomikas ministriju ir noslēgusi jaunu vienošanās līgumu par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību un Sertifikācijas centrs var uzsākt būvspeciālista pretendentu kompetences novērtēšanu – eksamināciju un būvspeciālistu prakses uzraudzību atbilstoši jaunajai kārtībai un noteikumiem, kas publicēta sadaļā “Sertifikācija”.
SMILTENES TEHNIKUMS AICINA!!!!
Iespēja uzņēmējiem izglītot jaunos darbiniekus.
Iespēja jauniešiem apgūt profesiju, kas vairāk nekā 25 gadus nekur nav mācīta.
Hidrobūvju būvtehniķis (meliorators) ir Smiltenes tehnikuma jaunākā programma.
Tā ir profesija, pēc kurā izglītotiem darbiniekiem Latvijas darba tirgus ilgojas jau sen.
Šo programmu iespējams apgūt Jauniešu garantijas (JG) projekta ietvaros
(Eiropas Savienības Sociālā fonda atbalsts).
Mācību ilgums 1,5 gadi.
Stipendija - līdz 115 eiro mēnesī.
Šīs programmas audzēkņiem dzīve dienesta viesnīcā bez maksas.
Latvijā tiek atjaunota mūsdienu vides prasībām atbilstoša specialitāte – hidrobūvju būvtehniķis
2016./2017. mācību gada laikā Saldus tehnikums, sadarbībā ar Latvijas Hidromelioratīvo būvnieku asociāciju, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultāti, piesaistot speciālistus no Latvijas Dabas fonda, strādāja pie jauna profesijas standarta un 3.līmeņa izglītības programmas HIDROBŪVJU BŪVTEHNIĶIS izstrādes.
Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē Skolas ielā 2
2018.gada 19.oktobrī notika Latvijas Melioratoru biedrības organizētais seminārs
Par aktualitātēm hidromelioatīvajā būvniecībā
Attēli no semināra sadaļā Galerija.
Ekonomikas ministrija ir sniegusi skaidrojumu par būvdarbu saskaņošanu meliorācijas būvju aizsargjoslās.
2016.gada 23.septembra Ekonomikas ministrijas vēstulē Nr. 611-1-8234 "Par būvdarbu saskaņošanu meliorācijas būvju aizsrgjoslās" norādīts,
- "ka saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 18. pantu ap meliorācijas būvēm ir noteikats ekpluatācijas aizsargjoslas kā īpašuma tiesību aprobežojums. saskaņā r Aizsargjoslu likuma 33. panta otro daļu, ierosinot meliorācijas būves būvniecību, kā arī paplašināšanu, ja paredzēts, ka pēc tās meliorācijas būves aizsargjoslas aizņems jaunas zemes platības, būves īpašnieks vai valdītājs attiecīgā okbjekta būvniecību saskaņo ar zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju.
- Savukārt Aizsargjoslu likuma 35.panta otrajā daļā ir noteikts, ka gadījumā, "ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam vai valdītājam ir atļauts aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukvcijai nepiecirešamos darbus [..]".
- Par šiem darbiem, tai skaitā būvdarbiem, zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir rakstveidā brīdināms vismaz divas nedēļas iepriekš, bez nepieciešamības saņemt no tā piekrišanu."
Pilns vēstules teksts sadaļā [LMB Sarakste].